8/11/2011

Somija 2011 pavasaris (copy no atskaites)


Ekskursijas maršruts
1.diena Valmiera – Tallina – Helsinki
2.diena Helsinki – Espoo – Porvo – Kotka
3.diena Kotka – Hamina – Laperanta - Savonlinna
4.diena Savonlinna – Oravi
5.diena Savonlinna – Mikelli – Lahti - Helsinki
6.diena Helsinki – Tallina - Valmiera
Rezultātā tika izstrādāts iepriekš minētais maršruts, kurš šķiet, ka apmierināja itin visus studentus un arī pasniedzējus. Ieguvām autobusu no SIA „Impro Ceļojumi”, kur ķeizars pie stūres bija šoferis Normunds.
1.diena Valmiera – Tallina – Helsinki
Ekskursijas maršrutu sākām pie Vidzemes Augstskolas, no kurienes taisnā ceļā devāmies uz Tallinu. Igaunijas galvaspilsētā veicām maģistra darba anketēšanu, kas īpašas pūles neprasīja un deva arī vēlamo rezultātu. No anketēšanas uzzinājām, ka igauņiem vienkārši ļoti patīk vārds saldējums. Vakarpusē Annas un Elizabetes pienākums bija sagatavot Tallinas vecpilsētas apskate, kuru mums vadīja gala rezultātā sarunātie jaunieši. Vakars izdevās ļoti mierīgs un veiksmīgs. Tallinas ekskursijas laikā redzējām veiksmīgus vecpilsētai raksturīgus tūrisma objektus un ēdināšanas servisa iestādes, kas tikai likta nopūsties un nožēlot, ka Latvijā nav šādu veiksmīgo piemēru. Ir ko mācīties no Tallinas.
Nakts tika pavadīta uz Eceroline prāmja, kas ir ļoti veiksmīgs variants budžeta ceļotājiem, kuri nevēlas maksāt papildus par nakšņošanu Tallinā, bet gan veiksmīgi pārlaiž nakti uz prāmja, no rīta jau nonākot Helsinkos. Izmantojot šādu variantu, ir jārēķinās ar ļoti agru rītu jau Helsinkos, kad apmēram 7:00 jau ir jāpamet prāmis, ņemot vērā, ka gulēšanai atliek kādas nieka 5 stundas.
2.diena Helsinki – Espoo – Porvo – Kotka
Agrais rīts sākās ar nelielu pārsteiguma atribūta iedzīvināšanu šajā ekskursijā – rupors! Kristīnei no mūsu grupas radās šī lieliskā ideja, tad no paša agra rīta pirms izbraukšanas rupors tika arī iegūts. Kā vēlāk izrādijās – tas lieliski noderēja arī visā ekskursija gaitā un spēja lieliski palīdzēt arī mūsu grupas Helsinku pilsētas apskatei un rīta rosmei.
Rīts aizsākās ar rīta rosmi, kuras vadīšanu uzņēmās Kristīne un Linda ar vieglu ievingrināšanos un kādu cienīgu „Gulbju ezera” izgājieniem Helsinku iedzīvotājiem. Toties es, Agnese, uzņēmos atbildību tikt galā ar nedaudz savādākas rīta rosmes ieviešanu šajā agrajā rītā. Godīgi sakot, man par pārsteigumu, studenti tiešām aktīvi iesaistijās un iekrita arī azartā ar „Milžu. Burvju. Liliputu” spēli. Iespējams, atslēga tam ir arī atraktīva vadīšana. Vārdu sakot – izdevās! Palīdzēja šajā aktivitātē man arī Kristīne.
Turpinājumā sekoja Helsinku pilsētas apskate, kas paņēma daudz laika un bija nedaudz par garu un nogurdinošu, bet par labu nospēlēja faktors, ka tā bija pirmā diena un studenti nepaspēja vēl ļoti ātri nogurt. Nezinu kādēļ, bet maršrutā uz vietas iekļāvām arī pareizticīgo baznīcu, kura sākotnēi nebija plānota. Toties no turienes pavērās skats uz visiem Helsinkiem. Katra no grupas dalībniecēm bija izvēlējusies savus apskates objektus, par kuriem sniegt informāciju, kā arī veikt kartes navigāciju no viena uz nākamo objektu. Personīgi man, ļoti patika Andra Klepera iznāciens ar lāceņu ievārījumu, kas lika iemācīties un atcerēties arī par šādas pieredzēšanas ieviešanu ekskursijas laikā. Grupa noteikti to novērtē un padara grupas biedru un vadītāja/gida attiecības tuvākas.
Helsinkos uzskatīju par interesantu parādīt pastkarti, kurā attēlots piedzēries soms, tādejādi parādot kādu vēl mērķauditoriju gaida šī pilsēta. Diemžēl, šāda kartiņa ĻOTI izleca starp pārejām pilsētu skatu kartiņām un, manuprāt, sniedz negatīvu tēlu par Helsinkiem. Kā vel vienu negatīvu aspektu un nelielu izgāšanos maršruta gaitā, ir uzskatāma klints baznīcas apskate, kas par lielu pārsteiguma izrādijās rekonstrukcijā un bija slēgta, bet sagatavošanās posmā šāda informācija nekur netika izvietota. Mūsu grupa šo iespaidīgo objektu atstāja pašām beigām, sasniedzot kulmināciju Helsinku ekskursijai, bet tas neizdevās šī iemesla dēļ.
Pēc Helsinkiem devāmies uz Espoo, kur Villa Elhvika apskatijām lielisku piemēru kā interpretēt dabu bērniem, jauniešiem un arī pieaugušiem cilvēkiem. Lieliski šo vietu papildināja arī pasniedzēju komandas saliedēšanas uzdevumi, liekot vidi uztvert arī savādakos veidos. Līdzīgs piemērs būtu arī Ķemeru dabas skolai, bet tādā gadījumā būtu nepieciešams to popularizēt vairāk tieši pamatskolās un sūtīt turp klases, kur var apgūt bioloģijas un arī ģeogrāfijas stundas.
Tālākais ceļš veda uz Porvo pilsētu, kuras ceļa gaitu maz kurš atcerās, jo laiks tika izmantots miegam un noguruma kliedēšanai, jo vienai dienai piedzīvotais jau bija daudz. Šī pilsēta atstāja patīkamu noskaņojumu dienas izskaņai, jo bija neparasta ar savu koka arhitektūru, kā arī neprasīja pārāk daudz enerģijas tās apskatei. Beidzot dienas noslēgums arī Kotkā, kur atradās mūsu izvēlētā nakšņošanas vieta.
3.diena Kotka – Hamina – Laperanta - Savonlinna
Pēc veiksmīgās nakts tālbraucēu tipa hotelī un arī baseinu apmeklējumiem citiem, devāmies uz Kotkas centru, kurā atradās jūras muzejs ar savu pieeju tūristiem. Man šķiet,ka es pirmo reizi mūžā tika aizrautīgi un ieinteresēti, sīki pētīju katru zivi un informāciju, kas izvietota muzejā. Pirmkārt, ļoti patīkami, ka somi šajā vietā ir izveidijuši spēles lapas vairākās valodās, kurās atrodami arī latviešu auditorijai. Sniedza patīkamu personiskākas attieksmes sajūtu. Šada pieredze būtu jāpārņem arī citiem Latvijas muzejiem. Laiks šajā vietā gan daudz tika pavadīts, bet arī lietderīgi.
Šajā vietā arī beidzot nostrādāja grupas iekšejais nosacījum – ja kavē, tad ir jādzied. Šajā gadījumā Sandra un Oļesja aizkavējās muzejā un nokavēja izbraukšanas brīdi, kā rezultātā publika pieprasīja nodziedāt dziesmas mikrafonā. Ļoti uzjautrinošs pasākums izdevās.
Pēc jūras muzeja šoferis Normunds stūrēja Haminas virzienā, kur apskatijām parku ar ūdenskritumu. Mazā pilsētiņa ieviesa mieru un ūdens šo tekošais ūdens ar ūdenskritumiem šo efektu tikai pastiprināja. Plusiņš arī par ūdenskrituma augšā esošo iežu skulptūru izvietojumu, kas sniedz izglītojošo aspektu pa vidu atpūtai. Īpaši patika fakts, ka nekur nemanīju zīmes, kas liegtu cilvēkiem pārvietoties pa zaļo zonu vai arī kāpt tuvāk ūdenskritumam. Neliedz apmeklētājam izpausties savās vēlmēs, pietam, visiem vienmēr patīk kaut kur rāpties.
Pēc Haminas vēl vienas mazās pilsētiņas Laperantas apskate, kur apskatijām šo ezera ostas pilsētu. Patiesībā, atceros tikai kā skreju apkārt vienai no baznīcām, kā arī lielisko atpūtas brīdi pie ezera, kas ļāva atpūsties saulē un pie ūdens. Sagaidījuši Normundu ar visu autobusu, devāmies uz Oravi (pie Savonlinnas), kas ir lieliska vieta atpūtai, bet par to vēlāk. Bet pa ceļam vēl pietuvojamies Krievijas robežai, kur dodamies uz putnu vērošanas torni, kā arī īpašu ēku, kura izveidota putnu dzīves un ūdens dzīvnieku iepazīšanai. Ļoti patika pieeja ar „dzīviem” piemēriem nevis tikai zīmējumiem, bet, piemēram, dzeņa dobuma eksponāts vai ligzdas ar olām utt. Šis arī bija pagrieziena punkts, ka lika man pašai vairākt sākt interesēties pat putnu vērošanu. Pirmais iespaids un izmēģinājums bija lielisks.
Jāpiebilst, ka nakšņošanas vietas izvēle ar katru reizi arvien vairāk mūs pārsteidz pozitīvā ziņā.
4.diena Savonlinna – Oravi
Diena sākas ar sadarbības augstskolas apmeklējumu. Jau pieminētā vieslektore Jaana Katoriina Hakli iepazīstināja mūs ar augstskolu, tās politiku un mācību metodēm, bet vīrs no Operas festivāla spēja mūs visus pamodināt ar savu iespaidīgo operas dziedājumu un pēcāk arī ar savu spēcīgo balsi iepazīstināt ar šo vietējai sabiedrībai tik ļoti nozīmīgo festivālu.
Dienas otro pusi visi gaidīja ar nepacietību un šo var uzskatīt par visas ekskursijas virsotni! Došanās Saimā ezerā ar kanoe laivām, bet mēs ar Elizabeti – ar kajaku! Kas gan var būt lieliskāks kā šāda aktivitāte ekskursijas laikā! Saimaa Holidays klāstera piemērs pēcāk kļūst par mūsu studentu bieži pieminētu piemēru tālākajā mācību procesā jau pēc ekskursijas, pieminot klāstera tipa sadarbību un mēģinot atrast līdzvērtīgus variantus Latvijā. Pat pasniedzēja Ilze Grīnfelde pamanīja un uzvēra mūsu biežo Somijas pieredzes izmantošanu savā kursā. Laivu brauciens bija lielisk un Saimaa Holidays vēl ilgi paliek mūsu atmiņā! Gribētos pat teikt, ka šis tiek uzlikts kā personiskais mērķis nākotnei tūrisma jomā Latvijā.
Kā vēl vienu ekskursijas virsotni uzskatu arī kopābūšanas ar abiem pasniedzējiem – Inesi un Andri, kas lieliski iekļāvās mūsu grupā un valdīja neformāla gaisotne visas ekskursijas laikā. Jādomā, ka arī pasniedzejiem patika. Īpaši likās mirkļi, kad kopā ar Inesi gatavojām Lindai dzimšanas dienas kūkas, kā arī futbola spēlēšana kopā ar varenā spēriena un leciena īpašnieku – Andri.
5.diena Savonlinna – Mikelli – Lahti - Helsinki
Īsti neatceros,kurā dienā apskatijām Savonlinnas pili, bet arī tāda bija mūsu maršrutā. Pils iespaidīga un labi saglabājusies, bet būtu vēlējusies, lai pašiem tās apmeklētājiem titku dota nedaudz lielāka brīvība pilī, kā arī trūka kāda saistoša stāsta, aktivitātes, kas caurvītos visai pilij. Attieksme no gida puses tāda, ka mēs būtu kārtējie tūristi, kuriem atstāstīt iemācīto teksta blāķi. Pie tā vēl jāpiestrādā. Toties šo lieliski kompensāja (tiesa gan, pirms ieiešanas pilī) Mārtiņa un Sandra novadītās saliedēšanas aktivitātes, kas ļāva cilvēkiem pamosties un kļūt mazliet aktīvākiem.
Mikelli pilsēta neatstāja nekādu lielo iespaidu par sevi. Teikšu godīgi, ka šī pilsēta pat varētu nebūt maršrutā, jo nespēja sevi pārsteigt vai izcelt uz lielā fona. Ļoti iespējams, ka šāds viedoklis ir radies noguruma dēļ, jo šī jau bija ekskursijas 5.diena.
Lai gan nākamā pilsēta Lahti rada par sevi garlaicīgu iespaidu un ne tik piesaistošu, tad gidu meiteņu grupai izdevās šo defektu pārveidot par efektīvu pilsētas iepazīšanu ar orientēšanās medoti. Šāda pieeja izdevās par 100% un sniedza mums visiem gan ieskatu par objektiem, gan azartu un cīņassparu. Bildes vēl ilgi paliks atmiņā. Toties šādai pilsētas apskatei ir arī mīnuss – objekti netiek rūpīgi apmeklēti, bet gan tikai „ieķeksēti”, jo pieder kā daļa no spēles, toties vienveidīgas pilsētas gadījumā ļoti izdevīgi. Tā arī bija ar Lahti. Orientēšanās balvas arī visnotaļ patīkamas.
Diena noslēdzās Helsinkos, kur apmetāmies Lauras atrastajā viesnīcā „Omena hotel”. Lūk, šī vieta arī mūs pārsteidza ne pa jokam! Lielisks interjers, lieliska cilvēkresursu ietaupīšana un reģistrēšanās sistēma. Viennozīmīgi viens no labākajiem pozitīvajiem piemēriem no Somijas, ko būtu vērts aizgūt arī Latvijā. Vakaru noslēdzām gan ar hokeju, gan izsmiešanos pie Eirovīzija un kāda alus kausa! Vai var būt maz lieliskāks nobeigums?
6.diena Helsinki – Tallina - Valmiera
Pēc ļoti patīkamas nakts viesnīcā un kārtējām UNO spēļu kārtām, Helsinku apskati nobeidzam ar Viiki eko ciemata apmeklējumu, par kuru mums pastāstīja Andris, kā arī Sibeliusa stabuļu apmeklējumu Elizabetes pavadījumā, kur notiek pēdējās kopbildes veidošanas, jautras aktivitātes, pateicības vārdi Andrim un Inesei, kā arī ļoti ātra lidošana uz autobusu, kas nobiedēja korejiešu tūristu grupu. Un ne jau tādēļ, ka mēs kavējām, bet gan tādēļ, ka Elizabete izspļāva joku par to, kurš būs pēdējais, tad būs smirdīga zeķe. Nostrādāka vairāk kā lieliski!
Tālākais ceļš jau uz prāmja, atpūta un pēdējo suvenīru iegāde, pastkaršu nosūtīšana un Tallinā jau kāpjam iekša autobusā, lai dotos taisnā ceļā uz Valmieru.
Aiz muguras ir palikušas lieliskas 6 dienas, kuras kurss spēja izbaudīt uz pilnu klapi, pietam, nesagādājot nekādas problēmas nedz sev pašiem, nedz pasniedzējiem, nedz kādam citam.