nedēļas nogale Gaustatoppen (1883m)

Nu jau aiziet otrā nedēļa Norvēģijā, bet ir sajūta, ka šeit būtu pavadīts jau mēnesis. Un ne jau tādēļ, ka laiks velkas, bet gan tādēļ, ka ir interesanti un katra diena izvēršas kā nedēļa.

Redz, iepriekšējā nedēļas nogalē izlēmām kopā ar čehu kompāniju (Eva, Eliška, Mareks) doties uz reģiona augstāko virsotni – Gaustatoppen! Nav jau nekāds mazais brālis! Veseli 1883m.

Tā kā ceļošana Norvēģijā ir diez gan dārgs prieks, nolēmām uzsākt stopēšanu. Sadalījāmies un 6d rītā jau bijām ar Betu uz ceļa. Jāatzīst, ka turpceļš izvērtās garāks nekā plānots,jo sākumā mašīnas ņēma nelabprāt vai arī bija vnk pārāk agrs pat priekš norvēģiem :)

Tikām veiksmīgi līdz Notodden, kur atrodas Norvēģijas lielākā stāvbaļķu koka baznīca :) Ieeja, protams, par maksu, bet mums paveicas – kāds vīrs (~70g) ar sievu mūs ieaicina baznīcā iekšā un samaksā par mums :) Pat ar saviem 70g, viņš angļu valodu zina lieliski :) Tā mēs tikām iekšā baznīcā, kura ir 800 gadus veca :) 

Tad jau ātri prom uz mūsu kalnu, lai pietiek laiks arī augšā uzrāpties. Pārsteidzošā kārtā, visi 5 veiksmīgi nonācām pie virsotnes gandrīz vienlaicīgi un bijām gatavi kāpt! Šīs ir populārs galamērķis ģimenēm un vietējiem atpūtniekiem :) Kāpj šeit cilvēki ļoti labprāt, jo īpaši tādēļ, ka tas neprasa nekādu īpašu ekipējumu.

   

Segums diez gan mainīgs – sākumā foršās dubļu taciņas, pa kādam akmentiņam, bet kāpjot arvien augstāk – vieni vienīgi akmeņi. Dažāda lieluma, smaguma, asuma un truluma. Vējš jau liels, pa kādam mākonim arī pagadās, bet visumā spīd arī saule :) Cilvēku arī daudz. Pavisam neticami, ka pa ceļam augšā satiekam 2 latviešu bāleliņus, kuri kāpj jau lejā :) Feini jau!

It kā tikai 2,5h kāpiens, bet kājas tik un tā jūt! Jo īpaši jau mani ceļgali sāk dikti protestēt šādām

aktivitātēm. Skats mums paveras lielisks! Un tiekot gandrīz pašā virsotnē, mūs sagaida vafeļu smarža! Kur tu vēl dabūsi kalna galā siltas vafeles ar zemeņu ievārījumu pa 25 kronām?! Izbaudijām! :)

Atpūšamies, sasildamies un dodamies trakākajā kāpienā. Tā vēl nav virsotne. Pati, pati virsotne mūs sagaida ar traku kāpienu, šļūcienu, manevriem un milzīgiem (tiešām milzīgiem) akmens bluķiem.

                                  

Kaut kā jau mēs tajā augšā tikām un bez nekādiem starpgadījumiem :) Skats jau paveras lielisks – vietējie stāsta, ka no virsotnes iespējams redzēt 1/5 Norvēģijas :)

Ilgi virsotnē laiku nepavadām, jo jātiek arī lejā. Izvēlamies citu taku, pa kuru lejā sanāk kāpt 4,5h un jau tumsā esam lejā, atrodam vietu nometnei, paēdam un dodamies pie miera mežā.

Kas mani pārsteidza – pilnīgs, pilnīgs klusums. Naktī vispār nekādu skaņu. Nulle. Ik pa laikam tikai kāda lietus lāse nokrita un tas viss. Fantastiski! :)

Izgulējāmies, pabrokastojām un devāmies uz tuvējo pilsētu Gaustatoppen pakājē – Rukjan. Beta vēl paspēj salasīt burvīgas sēnes, no kurām pēcāk top sēņu mērce :) Otrā dienā stopošanās iet lieliski, pat ar visu to,ka viens no šoferiem mums parādīja nepareizo ceļu, kā rezultātā devāmies pavisam pretējā virzienā :D

   

Cilvēki, stopojiet, ja esat citā valstī! :) Mums nevienā brīdī nebija problēmu ar angļu valodu, kā arī uzzinājām ļoti daudz interesantu lietu par Norvēģiju, kultūru, vēsturi, sociālo dzīvi un vēl visu ko :) Ir vērts.

Tagad tik atkopties no šitiem kāpieniem, jo kājas ļoti sāp. Vai bija vērts? Un kā vēl bija! (:

(Vairāk bildes būs kādā no sociālajiem tīkliem)