4 dienas Lifjell

Kārtējais izbrauciens, tik šoreiz studiju ietvaros rīkotais.
Bijām mēs vietējā kalnu apgabalā, ko viņi sauc par Lifjell :) Ļoti skaista daba – kalni, klintis, akmeņi, koki, bagātīgi meži, ezeri un kalnu upes. Pietam, mēs tikām lutināti, jo saule spīdēja gandrīz visas 4 dienas. Tik vienīgajā dienā, kad uzrāpāmies nelielā virsotnē, laiks bija apmācies.

 

Tikām sadalīti 2 mazākās grupās, kuras tad arī atsevišķi strādāja, lai izplānotu maršrutu un dotos tajā. Priekš pirmā nopietnākā pārgājiena, izdevās ļoti labi :) Un pat tie, kuri nav tik pieredzējuši, spēja gan tikt līdzi, gan izbaudīt visu pasākumu. Lai gan kimometrāžas ziņā varbūt tik daudz nenostaigājām, bet visu maina kalnu un smago somu faktori.

 

Pirmā nakts izvērtās negaidīti auksta, bet tas nebija iemesls, lai nākamajā dienā nebūtu labs noskaņojums :) Lai gan rīta pusē sāka līt un visu dienu turējās apmācies laiks, uzrāpāmies arī nelielā virsotnē Troganattan (1288m).
Vislielākais prieks man ir par to, ka visiem šis pasākums bija tiešām izdevies :) Mums kursā ir cilvēki, kuri ir knapi pieredzējuši vai vispār nepieredzējuši. Un šiem cilvēkiem bija dažreiz grūti, bet viņi izturēja un izbaudīja. Vēl lielāks prieks man ir par savām kājām :) Nezinu vai trešajā dienā tā bija daba vai dusmas, kas mani dzina augšā pa kalniem vairākas reizes, bet sajūtas lieliskas. Tās, kuras rodas, kad jūti, ka tavi ceļgali nesāp un tu spēj pat skriet augšā kalnā :)

Nākamais maršruts mums ir kanoe brauciens :) Ir forši, ka ir dažādība un šis ir viens no tiem pasākumiem, kuru gaidu ar nepacietību. Žēl tikai, ka mūs nelaiž iekšā kārtīgā upē, kur tev tiešām nepieciešama ķivere un apmācība, ko darīt, kad laiva apgāžas, bet nu – lēnām pār tiltu :) Būs forši!

 

Vakar bijām arī nelielā velo izbraucienā vietējā apkārtnē. Centāmies tikt līdz populārai klintij. Tikām, bet beidzās tas ar to, ka Beta bija izbridusi pa džungļiem, es pazudu, sēdēju un gaidīju ar skatu uz klinti, bet Beta spēja mani atrast tikai ar vienu vārdu – jente – no norvēģu valodas meitene, kuru pavaicāja kādam garām ejošam večukam. Augšā netikām. Es paliku lejā un pazaudejos, bet Beta kāpa augšā un pazaudēja taku.
Toties bija forši. Un varen skaisti! :)